Nekustamo īpašumu pārdošana
Latvijā (Rīga)

Stils

 

XX gadsimta sākumā Eiropas pilsētu arhitektūra tika paplašināta ar jaunu stilu – modernu, kas tika nosaukts par godu galerijai "La Maison Moderne" ("Mūsdienu māja"), Parīze. Modernu raksturo bagātīgs un oriģināls dizains ar elegantu apdari. Arhitekti rūpīgi pārdomāja, ēkas  fasādes izskatu un tās iekšējo interjeru. Katrs dizaina elements – kāpnes, durvis, balkoni – ir mākslinieciska izstrāde un ietver sevī ne tikai funkcionālo, bet arī estētisko nozīmi.

Jaunā stila izplatību Rīgas arhitektūrā var nosaukt par nacionālo romantismu (ziemeļu modernu). Tas aicināja valsts viduslaiku arhitektūru pārdomāt jugendstila kontekstā, pievēršot lielu uzmanību objektu funkcionalitātei. Spilgti piemēri ir mājas, būvētas pēc arhitekta Eižena Laubes projekta. Masīvas fasādes, augstie torņi ar daudziem erkeriem, bareljefi un dažādas logu ailes, etniskie rotājumi no dabīgiem materiāliem (akmens, koks, metāls) – tas viss ir valstij raksturīgajās tradīcijās.

Latvijas romantisms bija topošās buržuāzijas galvenais finanšu labklājības rādītājs. Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, XIX–ХX gadsimtu mijā sākās periods, kas vēlāk tika nosaukts par "Belle Epoque" ("Brīnišķīgais laikmets"), – ekonomisko panākumu un tehnoloģiskā progresa periods, politisko attiecību un kultūras uzplaukums. Rīgas rūpniecībā, ekonomikā, izglītībā un zinātnē sākās zelta laikmets. Rīga bija kļuvusi par nozīmīgu rūpniecības pilsētu ar bagātu transporta infrastruktūru un modernu ostu kompleksu.

Viens no spilgtākajiem nacionālā romantisma pārstāvjiem bija izcilais latviešu arhitekts Eižens Laube (1880–1967). Laube bija vairāk nekā 80 augstceltņu autors, viss viņa darbs ir vairāk nekā 200 arhitektūras projekti, pateicoties viņam tika izstrādāti daudzu slavenu ēku interjeri un  Rīgas centrs ieguvis tik atpazīstamu un oriģinālu izskatu.

Eižens Laube bija Ģertrūdes un Akas ielu stūra mājas autors. Ēka nosauca par "Ķempeļa namu". Ēkas ārējās kontūrās var saskatīt senlatviešu pils siluetus. 1912. gadā arhitekts pārbūvēja kaimiņu ēku Akas ielā 8, savienojot divas mājas vienā arhitektūras ansamblī, kas ir neapšaubāms greznums šajā pilsētas daļā.